Kaids beja ASV ekonomiskuo kara pret Kīnu rezultats?

(Puordrukuots nu žurnala Oriental Finance oficialuo konta, Honkongys žurnalu medeju asociacejis prīkšsādātuoja vītnīks Jans Anšengs.)

Nu 2025. goda Kīnys i ASV tierdznīceibys kars ir vēļ vaira sasastyprynuojs, i spēle tarifu, tehnologeju i ryupnīceibys kēdis jūmuos ir paruodejuse daudzdimenseju konfrontacejis tendeņci. Obejis pusis ir uzsuokušys cītys konfrontacejis ap taidom golvonajom jūmom kai pusvadeituoji, jaunuos energejis transportlīdzekli i lauksaimnīceiba. 2025. goda 2. aprelī ASV vaļdeiba paziņuoja, ka nūsaceis «sovstarpejū tarifu» Kīnys precem, kas teik eksportātys iz ASV, ar nūdūkļu likmi 34%. Apvīnuots ar 20% tarifu nu 2018. goda vysaptverūšuo nūdūkļa likme sasnēdze 54%. Kīna nav daudz lobuoka. aprelī Kīna dreiži īvīse "34% leidz 34%" sovstarpejūs tarifu politiku, nūsokūt 34% tarifu vysom importātajom precem, kuru izceļsme ir nu ASV, īkļaunūt lauksaimnīceibys produktus, energeju, automašynys i cytys jūmys. Tymā pošā laikā Kīna eksporta kontrolis sarokstā ir īkļuovuse 16 ASV īstuodis, aizlīdzūt iz tom eksportēt divkuortejuos lītuošonys precis; i īkļuove 11 uzjāmumus nauztycamūs īstuožu sarokstā, aizlīdzūt jim nūsadorbuot ar importa i eksporta darbeibu ar Kīnu. Bez tuo Kīna ir apturējuse 6 ASV uzjāmumu lauksaimnīceibys produktu eksporta kvalifikacejis iz Kīnu, i īvīsuse eksporta kontroli par videjom i smogom ar rešajom zemem saisteitom lītom.

Nu pādejuos Kīnys i ASV tierdznīceibys kara kuortys var redzēt, ka Kīnys pretpasuokumi palīk vys stypruoki i stypruoki. Tik, kas beiguos uzvarēs Kīnys i ASV ekonomiskajā karā? Nav gryuts izdareit secynuojumu, puorsaverūt Kīnys i ASV ekonomiskū konkureņci nu 2018. goda.

Cik lela ītekme ir tierdznīceibys kars iz ASV?

2018. godā Trampa administraceja, tūreizejais ASV prezidents, suoce tierdznīceibys karu pret Kīnu, kas Baidena administracejis laikā palyka vēļ smoguoks. Tok piec septeņu godu ASV na tikai navar sasnēgt sovus gaideitūs mierķus, bet ir pīdzeivuojušys smogus zaudiejumus, bādys i atkluojušys sovys plykuos mugurys. ASV tierdznīceibys kars ir īrūbežuots pūstejums Kīnai, bet pūstejums pošom ASV ir daudz puorspiejs amerikaņu cereibys, kas eipaši izapauž itaidūs aspektūs.

Pyrma tuo, Amerikys politiki ir pīdzeivuojuši napīradzātu psihologisku sitīni. Vysā tierdznīceibys kara laikā Kīnys uorzemu tierdznīceiba kūpumā ir uzalobuojuse, i var saceit, ka kū vaira kars, tū stypruoks tys ir. Izjamūt tierdznīceibys kara suokūtnejū ītekmi iz eksportu, Kīnys uorzemu tierdznīceibys stabilizacejis politikai ir bejuse lūma cīši eisā laika periodā. Nūstyprynojūt sadarbeibu i apmaiņu ar taidom platformom i mehanismim kai RCEP, Jūstys i ceļa iniciativa i BRICS vaļstis, Kīna ir dreiži kompensējuse plaisu sasamazynojūšajā tierdznīceibā ar ASV, i ir īguojuse iz prīšku vysu ceļu, uorzemu tierdznīceiba turpynojūt pīaugt godu nu goda. Oficialī dati ruoda, ka Kīnys eksports 2024. godā sasnēgs 25 triļjonus juaņu, i tuos tierdznīceibys puorpalykums puorsnīgs 1 triļjonu ASV dolaru, kas ir na viņ leluokais Kīnys eksportā, bet ari leluokais pasauļa tierdznīceibā. Itymā tierdznīceibys karā, nu vīnys pusis, amerikani redz, ka jūs pozicejis Kīnys uorzemu tierdznīceibys daļā strauji sasamazynoj. Nu ūtrys pusis, radzādami, ka Kīnys uorzemu tierdznīceiba plaukst, Amerikys politiki ir apjukuši, i psihologiskuo trauksme i sitīņs, kū jī ir pīdzeivuojuši, ir bezprecedenta.

Ūtrkuort, inflacejis leimiņs ASV ir izvylkts iz augšu i ir gryuši tū pazemuot, kas ir radejs lelu kaitiejumu Amerikys tautai. Trampa i juo piecteča Baidena suoktais tierdznīceibys kars pret Kīnu tyka suokts ryupnīciskuos aizstuošonys tryukuma kontekstā ASV. Koč ari ASV ir styngri atbaļstejušys Meksikys, Indejis, Vjetnamys i cytu vaļstu ražuošonu i ražuošonu, kab aizstuotu Kīnys produktus, ražuošonys ryupnīceibys pamatsastuovdalis itamuos vaļstīs ir cīši atkareigys nu Kīnys ryupnīceibys kēdis pīguodis. Faktiski ASV cereiba iz importa aizstuošonu Indejā, Vjetnamā i Meksikā ir nūpītni napareizi apriekinuojuse. Kīnys industrialū kēdi nav cīši ītekmiejs ASV suoktais tierdznīceibys kars. Taišni ūtraiži, ASV tīši i natīši nūlyktī tarifi Kīnys importam pamatā teik nūdūti Amerikys patārātuojim, i ir palykuši par vīnu nu golvonūs īmesļu augstajai inflacejai ASV. Nu tuo laika, kod Trampa administraceja suoce tierdznīceibys karu pret Kīnu, eipaši nu COVID-19 pandemejis uzliesmojuma, ASV inflacejis leimiņs vysu laiku pīaug, i vyss ir palics duorguoks. Koč ari ASV vaļdeiba ir veikuse ekstremus īrūbežuošonys pasuokumus, par pīmāru, augstys procentu likmis, inflacejis leimiņs nikod nav sasnīdzs kontrolis mierķi. Amerikys tauta ryugti syudzēs, i dažaidys apsyudzeibys i ļaunpruoteibys pret ASV vaļdeibu ir bezgaleigys. Itū rezultatu ASV vaļdeiba nabeja gaidejuse.

Treškuort, ir atkluots ASV ryupnīceibys kēdis vuojums, i apstruodis ryupnīceibys tryukumi ir palykuši vēļ vuojuoki. Vīns nu ASV vaļdeibys mierkim uzsuokt tierdznīceibys karu beja pīsaisteit ražuošonu atpakaļ ASV i otkon padareit ASV ražuošonys ryupnīceibu stypru. Tūmār nūtyka ūtraiži. Sprīžūt piec gondreiž septeņu godu rezultatim, kod ASV suoce tierdznīceibys karu, na tikai apstruodis ryupnīceiba nav atsagrīzuse ASV, bet ir izjauce ari ASV suokūtnejuo ryupnīceibys kēde. Efektivuo globaluos ryupnīceibys kēdis daleišonys sistema, kū suokūtneji izveiduoja Amerikys uzjāmumi, ir izjaukta. Alternativu pīguoduotuoju atrasšona ir laikītiļpeiga i navar sasnēgt suokūtnejuos pīguodis kēdis kvalitati i izmoksu efektivitati. Bez tuo, tierdznīceibys kara radeituo nanūteikteiba ir lykuse ari daudzim Amerikys uzjāmumim kavētīs taidu lāmumu pījimšonā kai investicejis i paplašynuošona, ītekmejūt industrialuos kēdis ilgtermeņa stabilu atteisteibu. Pīmāram, daudzi Amerikys uzjāmumi cīši pasaļaun iz importu nu Kīnys izejvīlom, daļom i tt., par pīmāru jimsim elektronikys nūzari. Kīna ir golvonais daudzu elektroniskūs komponentu ražuotuojs. Tierdznīceibys kars apgryutynoj radnīceigajim Amerikys uzjāmumim stabilu pīguodis dabuošonu, palelynojūt izmoksys i izjaucūt ražuošonys progresu. Pīmāram, Apple sasaskar ar komponentu pīguodis tryukumu. Tierdznīceibys kars ir trauciejs īkšzemis ražuošonys uzjāmumu importu ASV, kas vēļ vaira ir izcals ASV ražuošonys nūzaris iztukšuošonu tierdznīceibys kara kontekstā.

Catūrtkuort, ASV ir zaudiejušys vysus sovus lītuošonys īspiejis sarunuos ar Kīnu i ir palykušys arviņ pasivuokys. Nu tuo laika, kod Kīna īsastuoja PTO 2001. godā, ASV bīži ir izmontuojušys tai saucamū disbalansu Kīnys i ASV tierdznīceibā, kab izmontuotu sankcejis pret Kīnu, pīspīžūt Kīnu īt kompromisā i izdareit pīlaidis daudzuos jūmuos, par pīmāru, pīprosūt RMB nūviertiešonu i pat lyudzūt Kīnu paleidzēt ASV tikt vaļā nu finanšu krīzis. Tok agruok ASV sankcejis beja skaļys, bet naefektivys, i faktiskuos sankcejis beja īrūbežuotys, i lobums, kū ASV dabuoja nu Kīnys, beja miļzeigs. Tok 2018. godā Trumpa administraceja piļneibā nūplēse ASV vaļdeibys ūgu lopu i veice napīradzātus ekstremus tierdznīceibys spīdīņa pasuokumus pret Kīnu, raugūt īrūbežuot Kīnys ryupnīceibys atteisteibu caur tierdznīceibu. Piec tierdznīceibys kara Trampa administraceja i tuos piectece Baidena administraceja ari suoce tehnologeju karu i finanšu karu pret Kīnu, i vierzeja i apturēja Kīnys tehnologeju uzjāmumus vysā pasaulī. Leidz šam ASV pījimtū īrūbežuošonys strategeju pret Kīnu var saceit par bezgodu, i ir izspielietys trumpys. Nav palics nikaidys lītys. Gols golā vīneigī uzbrukuma i kaitiejuma pasuokumi, kū ASV var veikt pret Kīnu, ir sabīdryskuos dūmys apsvīsšona i demonizaceja, bet tūs ari pa vīnam atrysynoj Kīnys bezvīzu politika. Niu, piec vairuok nakai septeņu godu tierdznīceibys karu, tehnologeju karu, finanšu karu i sabīdryskuos dūmys karu, ASV vaļdeiba pieški ir atkluojuse, ka ir puorsacāluse nu proaktiva iz pasivu, sasaskorūt ar Kīnu.

Cik lela ītekme ir tehnologeju kars iz ASV?

2018. godā piec tuo, kai ASV vaļdeiba suoce tierdznīceibys karu pret Kīnu, tei izreiz suoce tehnologeju karu i apvīnuoja spākus ar sovim sabīdruotajim, kab blokātu Kīnys tehnologeju uzjāmumus vysā pasaulī. ASV uzsuoktais tehnologeju kars pret Kīnu ir ilgs vaira kai sešus godus, i tys vysu laiku pīaug, tok Kīnys tehnologiskuos atteisteibys temps nav apsastuojs, bet gon palīk vys dreižuoks i dreižuoks. Taišni ūtraiži, ir cīši ītekmāta pošu ASV tehnologeju atteisteiba.

Pyrma tuo, ASV tehnologiskuo prīkšrūceiba ir nūvuojinuota. Sakarā ar ASV veiktajim blokadis pasuokumim pret Kīnu obejis vaļsts navar sasazynuot zynuotnē i tehnologejuos. Nu vīnys pusis, tys ir stimulējs Kīnys vaļdeibys i uzjāmumu inovaceju i uzjiemiejdarbeibys potencialu, i izdarejs lelus uzruovīnus Kīnys tehnologiskajuos inovacejuos vysūs aspektūs. Nu ūtrys pusis, ASV ir zaudiejumūs, sasaskorūt ar Kīnys strauju tehnologiskū progresu. Pyrma 20 godu ASV beja gondreiž vysys tehnologiskuos prīškrūceibys saleidzynuojumā ar Kīnu, tok myusu dīnuos Kīna ir sasnāguse strauju ASV apsteidzeibu i pat puorspēšonu leluokajā daļā tehnologiskūs inovaceju jūmu. Myusu dīnuos, izjamūt dažus augstuos klasis sporadiskūs laukus, ASV vys vēļ sagloboj sovys prīškrūceibys, i gondreiž vysus puorejūs aspektus saista Kīnys tehnologejis. Na tikai ASV navar saleidzynuot ar Kīnu taiduos jūmuos kai uotrūs dzeļžaceļš, kuģu byuvnīceiba, elektreiba i jaunuos energejis transportlīdzekli, bet pat kosmosa lauku, kas ir vyslepnuokuo par ASV pasaulī, ir apsteiguse Kīna. Čipu laukā, kur ASV vysod ir bejušys vodūšuos, izjamūt dažus augstuos klasis mikroshēmys, kurim vys vēļ ir prīškrūceiba, cytys videjuos i zamuos klasis mikroshēmu nūzaris i tiergus gondreiž kontrolej Kīna. Pat Boston Dynamics, kas jau godu desmitim izstruodoj robotu suņus, iz reizis ir puorspiejuse Kīnys Yušu tehnologeja. Kīna i ASV nūsadorboj ar vilcīni muoksleiguo intelekta jūmā, tok ar DeepSeek pasaruodiešonu situaceja atsateista vierzīnī, kas ir arviņ labvieleiguoks Kīnai.

Ūtrkuort, zynuotniskūs i tehnologeju talantu zaudiešona ASV palīk arviņ radzamuoka. Kai mes vysi zynom, ASV uzplaukums ir saisteits ar tū, ka ASV pādejūs 100 godūs ir palykušys par globalu talantu kausēšonys pūdu. Talanti nu vysa pasauļa ir īceļuojuši ASV i snāguši lelu īguļdejumu Amerikys zynuotnis i tehnologeju atteisteibā. Nu tūs vyslobuok ir izdarejuši kīnīšu studenti, kīnīšu-amerikaņu zynuotnīki i kīnīšu-amerikaņu tehniskī pietnīki i ir Amerikys zynuotnis i tehnologeju armejis prīškgolā. Tok pādejūs godūs politiskuos īkšceinis ASV ir sasastyprynuojušys, sabīdreiba ir stypri izplāsta, rasu konflikti ir pasastyprynuojuši. Eipaši kīnīšu izceļsmis cylvāki, tymā skaitā kīnīšu studenti, kīnīšu i kīnīšu-amerikaņu pietnīki, ASV ir arviņ vaira diskrimināti. Kas vēļ, lai puortrauktu zynuotniskuos i tehnologiskuos apmainis kanalus storp Kīnu i ASV, Amerikys politiki ir na viņ īrūbežuojuši Amerikys tehnologeju eksportu iz Kīnu, bet ari īrūbežuojuši talantu apmaiņu storp Kīnu i ASV. ASV vaļdeiba ir ari eipaši apspīduse i vojuojuse kīnīšu studentus, kīnīšu i kīnīšu-amerikaņu zynuotnīkus i inženerus ar kīnīšu izceļsmi, na viņ blokejūt jūs paaugstynuošonys kanalus i aizlīdzūt jim ījimt svareigus omotus ASV vaļdeibā i uzjāmumūs, bet ari īrūbežojūt jūs studeju i nūdarbynuoteibys apjūmu ASV. Dažys zynuotnis i inženerzynuotņu specialitatis napuorprūtami aizlīdz studēt studentim ar kīnīšu izceļsmi, daudzys svareigys zynuotniskuos pietnīceibys i tehniskuos pozicejis i īstuodis nav atvārtys kīnīšu studentim i kīnīšu i kīnīšu-amerikanim. Kīnys studenti i kīnīšu i kīnīšu-amerikaņus arviņ vaira apgryutynoj vuiceibuos, dorbā i dzeivē ASV. Pādejūs godūs vys vaira kīnīšu studentu i kīnīšu i kīnīšu-amerikaņu zynuotnīku i tehniskūs personalu ir izavieliejuši atstuot ASV i dūtīs iz vysom pasauļa daļom. Nu tūs daži zynuotnīki ir izavieliejuši atsagrīzt Kīnā, kab kolpuotu sovai tāvuzemei. Pīmāram, profesors Jin Žijao, Šanhajis uzlobuotuos mikropusvadeituoju īkuortu uzjāmuma prīkšsādātuojs i prezidents, kurs 2004. godā atsagrīze Kīnā, lai uzsuoktu uzjāmumu, sovulaik saceja, ka pādejūs 40 godūs ASV ir izstruoduojušys vysmoz 10 veidu storptautiski progresivuos pusvadeituoju īkuortys, kas%0. tyka izstruoduoti nu kīnīšu studentim, i 80% leidz 90% nu itūs talantu ir atsagrīzuši Kīnā i jim ir svareiga lūma vysaiduos jūmuos. Īskots vysā leopardā, prīkšsādātuoja Jina Žijao pīmynātais pīmārs tikai atspīgeļoj talantu zaudiešonys situaceju ASV. Saskaņā ar Stenfordys universitatis datim ASV, kīnīšu zynuotnīku skaits, kas atstuoj ASV, ir vysu laiku pīaudzs nu 900 leidz 2621 nu 2010. da 2021. godam. Dati ruoda, ka koč i ASV vys vēļ ir vysleluokais top zynuotnīku skaits pasaulī, tuo skaits palīk vys švakuoks i švakuoks, i top zynuotnīku skaits pasaulī, kas pīdar Kīnai, pajam ASV.

Treškuort, ASV tehnologeju nūzari stypri īrūbežoj ASV vaļdeiba. Pyrma ASV suoce tehnologeju karu pret Kīnu, dorba dalejums storp Kīnu i ASV mikroshēmu jūmā beja cīši skaidrs, tys ir, ASV beja atbiļdeigys par mikroshēmu produktu projektiešonu i ražuošonu, i Kīna nūdrūsynuoja pasaulī leluokū patārātuoju tiergu ASV mikroshēmu nūzarei. Tok ASV suoktais tehnologeju kars pret Kīnu izjauce itū modeli. Kab īrūbežuotu Kīnys mikroshēmu industrejis atteisteibu, ASV pījēme taidus pasuokumus kai nalela pogolma ceļtnīceiba ar augstom sīnom i augstuos klasis mikroshēmu eksporta aizlīgums iz Kīnu. Itys sūļs na tikai pīspīde Kīnu cīši struoduot, byut pošpīteikamai i pošpīteikamai mikroshēmu jūmā, bet ari piļneibā atdaleja Kīnys miļzeigū patārātuoju tiergu nu ASV mikroshēmu nūzaris, atstuojūt ASV mikroshēmu uzjāmumim nikuo cyta, kai nūsapyust par Kīnys patārātuoju tiergu. Pat ja ASV mikroshēmu uzjāmumim ir progresivi mikroshēmys, kas ir prīškā Kīnys tehnologejom, deļ pīteikamu klientu tryukuma Kīnys tiergā, tai sauktuos ASV progresivuos mikroshēmys ir zaudiejušys sovu rentabilitati i var kliut tikai par dekoracejom. Nu tuo laika, kod ASV suoce tehnologiskū karu pret Kīnu, Kīnys tehnologeju industreja, kū puorstuov mikroshēmu industreja, na tikai nav pīdzeivuojuse smogu sitīni, bet ir palykuse vys stypruoka i stypruoka. Kīnys pošražuotuos mikroshēmys vysūs leimiņūs, tymā skaitā videjā, augstajā i zamuos, ir na viņ cīši apmīrynuojušys īkšzemis tiergu pīprasejumu, bet ari ir īvārojams goda eksporta pīaugums. 2024. godā Kīnys mikroshēmu eksports puorsnēdze vīnu triļjonu juaņu, kas puorsteidze pasauli. Taišni ūtraiži, mikroshēmu nūzaris i vairuoku mikroshēmu ražuotuoju peļņa ASV ir strauji sasamazynuojuse, pīdzeivuojuse lelus zaudiejumus i pītryukst atteisteibys impulsa. Dati ruoda, ka Intel, pazeistamajam mikroshēmu uzjāmumam ASV, 2023. godā beja 54,228 miļjardi ASV dolaru goda īnuokumi, kas sasamazynuoja par 14,00% pret godu, i teiruo peļņa 1,689 miļjardi dolaru sasamazynuoja par 78,92%. 2024. goda ūtrajā catūrksnī Intel īnuokumi beja 12,833 miļjardi dolaru, kas ir par 0,90% sasamazynuojums pret godu; juo tīsī zaudiejumi beja 1,610 miļjardi ASV dolaru, kas ir oss kontrasts ar peļņu 1,5 miļjardi ASV dolaru tymā pošā 2023. goda periodā, 2024. goda trešajā catūrksnī Intel īnuokumi beja 13,284 miļjardi ASV dolaru, kas ir sasamazynuojums par 6,17% pret godu; juo tīsī zaudiejumi beja 16,639 miļjardi ASV dolaru, kas ir sasamazynuojums par 5702,36% pret godu. Cytam pīmāram, Qualcomm, vēļ vīns mikroshēmu ražuotuojs ASV, pamatā zaudēja Kīnys tiergu 2023. goda suokumā, deļtuo ka ASV paplašynuoja mikroshēmu eksporta īrūbežuojumus, i Kīna ir vaira nakai 60% nu tuo īnuokumu olūts. Qualcomm teiruo peļņa 2023. goda ūtrajā catūrksnī sasamazynuoja par 52% pret godu, nūsokūt viesturisku zemuoku punktu pādejūs godūs. Intel i Qualcomm ir taidi, i Nvidia i AMD nav izjāmums. Tī itūšaļt ir vysys ASV mikroshēmu nūzaris mikrokosmoss. ASV vaļdeibys uzsuoktais tehnologeju kars ir lics jim zaudēt Kīnys tiergu, taidā veidā zaudējūt sovu peļnis olūtu i motivaceju tuoļuokai atteisteibai. ASV suoktais tehnologeju kars pret Kīnu ir īrūbežuots pūstejums Kīnai, bet Amerikys tehnologeju uzjāmumim nūdareitū traumu ir radzama ar plyku aci.

Cik lela ītekme ir finanšu kars iz ASV?

ASV īrūbežuošonys strategejā pret Kīnu finansialuo kara uzsuokšona ir cīši ļauns uzbrukuma īrūcs. ASV īceriejušys suokt finanšu karu pret Kīnu, izsprydzynuot Kīnys nakustamū eipašumu, īsaisteit RMB i apspīst Kīnys akceju tiergu, kab sasnāgtu mierki īrūbežuot Kīnys ekonomiskū atteisteibu, vīnlaiceigi īvuocūt Kīnys aktivus.

Tai kai RMB kapitala konta atkluošonys process ir bejs pakuopeniskajā procesā, kū kontrolej Kīnys vaļdeiba, i Kīnys vaļdeiba ir izveiduojuse stypru finanšu ugunsmūri, var saceit, ka Kīnys finanšu tiergs ir naīspiejams. Iz ituo fona ASV finansialuo uzbrukuma Kīnai efektivitate ir cīši īrūbežuota, i pat daudzejadā ziņā tei ir piļneigi preteja tam, kū gaideja ASV. Var saceit, ka ASV ir nūšautys sevi kuojā.

Kīnys plaukstūšajā nakustamūs eipašumu tiergā cylvāki redzēja, ka ASV turpynoj palelynuot sovys Kīnys nakustamūs eipašumu uzjāmumu uorzemu obligaceju daļu, izmontojūt tai sauktuos storptautiskuos finanšu īstuodis, kurys tuos kontrolēja, raugūt izrokt caurumus i radeit parāda slazdus Kīnys nakustamūs eipašumu uzjāmumim. Tok Kīnys vaļdeiba jau beja prognoziejuse īkšzemis nakustamūs eipašumu tiergu i nakustamūs eipašumu tiergu uzplaukuma viersyunē beja veikuse vairuokus pretcikliskus regulativus pasuokumus. Storp tim dažim lelim īkšzemis nakustamūs eipašumu uzjāmumim tyka īrūbežuots okla pasaplašynuošona uorzemēs ar parādu i cytim leidzeklim, taidā veidā izavairūt nu īspiejamuo Kīnys nakustamūs eipašumu tiergu sabrukuma uorzemu parādu slazdu deļ. Par pīmāru, kab īsaisteitu Kīnys akceju tiergu, nu vīnys pusis, ASV izmontuoja napamatuotus izmekliejumus par Kīnys koncepcejis akcejom i izdeve nalabvieleigus ziņuojumus, kab apspīstu Kīnys uzjāmumus, kas īkļauti ASV biržā, taidā veidā nūvylkdams A-akceju tiergu iz leju. Nu ūtrys pusis, ASV caur dažom storptautiskuom reitingu agenturom, kurys kontrolej ASV, izdeve virkni vyltus nagativu ziņuojumu, kas beja lācūši pret Kīnys ekonomiku, Kīnys uzjāmumim i akceju tiergu, raugūt maldynuot storptautyskūs investorus, lai jī atstuotu Kīnys akceju tiergu. Tok Kīnys ekonomikys izcylais snāgums, kas ir vīneigais iz pasauļa, ir saplaisuojs ASV sazvieresteibu, kab īsaisteitu A-akceju tiergu. Tymā pošā laikā A-akceju tiergs ir miļzeigs i ir daudz investoru. Bez tuo ASV Sima Džao nūdūmi ir vysim labi zynomi. Partū ASV raudzejums īsaisteit A-akceju tiergu naizadeve. Kīnys A akceju tiergs vys vēļ dorbojās sakuortuoti i autonomi piec sova ritma i trajektorejis.

Golvonuo ASV vieliešonuos, suocūt finanšu karu pret Kīnu, ir apspīst RMB kursu caur stypru dolaru, lai absorbātu Kīnys leidzekļus i pļautu Kīnys aktivus. ASV skaita, ka, cikom tuos paceļs procentu likmis i radeis dolaru plyusmu, tuos varēs likt iz ASV plyustīs kapitalam nu vysa pasauļa, tymā skaitā ari nu Kīnys. Partū, suocūt ar 2022. goda martu, ASV ir suokuse jaunu procentu likmu paaugstynuošonys kuortu. Koč ari pyrmī procentu likmis pīaugumi izraiseja RMB nūviertiešonu, tim gondreiž nabeja ītekmis iz Kīnys kapitala plyusmu. Rezultatā Federaluos rezervis pījēme vardarbeigus procentu likmis pīaugumus, ļaunūt ASV divejus godus saglobuot procentu likmi gondreiž 6%, rodūt jaunu augstumu Federalūs rezervu procentu likmis pīauguma viesturē. Koč ari RMB kursa nūviertiejums nazkod puorsnēdze 17% Federalūs rezervu vardarbeigūs procentu likmis pīaugumu i stypruo dolara ītekmē, tys, kū ASV nagaideja, beja tys, ka, saleidzynūši runojūt, saleidzynojūt ar cytom storptautiskajom valutuom, RMB kurss vys vēļ ir stabiluokais liders. Kas ASV ir eipaši vīluošonuos, ir tys, ka Kīnys kapitals na tikai nav plyuds iz ASV, bet ir pīsaistejs globalus leidzekļus, kab īsastuotu, pādejūs godūs Kīna ir bejuse vīna nu vaļstu, kas pīsaista vysvaira uorzemu kapitala investicejis. Kīnys miļzeigais tiergs, stabila politiskuo situaceja, strauja atteisteiba, miļzeigs potencials i arviņ uzlobuotuo i uzlobuotuo biznesa vide ir padarejuši Kīnu vys pīviļceiguoku storptautiskajam kapitalam. Iz ituo fona Kīna na tikai nasekuoja ASV procentu likmu paaugstynuošonā, bet gon ījēme procentu likmu samazynuojumus pretejā ASV vierzīnī. Kīnys ekonomiskū cyklu, Kīnys monetarū politiku i Kīnys kapitala plyusmys nav ītekmiejuši ASV miļzeigī procentu likmis pīaugumi i stypruo dolaru politika.

Myusu dīnuos styprais dolars vairs nav ilgtspiejeigs. 2024. godā ASV ir nagribeigi spārušys sūli procentu likmu samazynuošonā, kas līk ASV dilemā. Ka ASV puorstuos samazynuot procentu likmis i turpynuos uzturēt augstys procentu likmis, smogais procentu likmu smogums apgryutynuos Amerikys uzjāmumim i ASV vaļdeibai izturēt. Par pīmāru jimsim ASV vaļdeibu. Pošreizejais ASV vaļdeibys parāds ir pat 35 triļjoni ASV dolaru. Pošreizejā procentu likmis leiminī ASV vaļdeibai kotru godu parāda procentim ir juoizlītoj leidz pat 2 triļjonim ASV dolaru, bet ASV vaļdeibys goda fiskalī ījāmumi ir tikai 4 triļjoni ASV dolaru. Miļzeiguos procentu izmoksys jau ir naizturams smogums ASV vaļdeibai i Amerikys uzjāmumim, partū procentu likmu samazynuošona byus Federalūs rezervu bezpaleidzeigs sūļs. Tok, ka FED turpynuos samazynuot procentu likmis, styprais dolars zaudēs sovys pozicejis, i storptautiskais kapitals lelajā skaitā izplyus nu ASV, izraisūt ASV ekonomikys asiņuošonu. Tikkū dolaru burbuļs izspruks, dolaru hegemoneja varbyut nikod naatsaveseļuos, i ASV raudzejums pļaut pasauli, radeidams dolaru plyusmu, byus gryuši eistynuots.

Var saceit, ka ASV uzsuoktajam finanšu karam pret Kīnu ir miļzeiga i tuoli vierzeita nagativa ītekme iz ASV, i nagativuo ītekme iz ASV klius arviņ radzamuoka, kod ASV ekonomika krystuos.